Kā mūs informēja Valsts augu aizsardzības dienests speciālisti – pastāv latvāņu izsēšanās riski jaunās teritorijās, arī savācot atkritumus.
Ir gadījumi, kad tas noticis ceļu būves darbu dēļ, bet šī gada seminārā par invazīvā Sosnovska latvāņa ierobežošanu tika minēta situācija, kad Siguldas pašvaldībā latvāņu atkritumi melnajos maisos atrasti mežā.
Tādēļ būtiski ir zināt, kā rīkoties, lai šīs invazīvās sugas netiktu izplatītas tālāk.
Latvāņu atkritumus nedrīkst utilizēt kopā ar citiem organiskajiem atkritumiem veidā vai apstākļos, kas varētu ļaut invazīvajiem latvāņiem augt.
Šādi atkritumi būtu vai nu jānotur maisos, līdz to saturs sapūst un nerada dīgtspējas un augšanas riskus, pēc tam utilizējot kā organiskos atkritumus.
Otrs variants- jāierok dziļi bedrē un jāuzber biezs augsnes slānis (vismaz 1,5 m), kas neļautu tiem izaugt.
Attiecīgi arī latvāņu atkritumu savākšanai jānotiek apstākļos, kas nodrošinātu drošību jaunu vietu un teritoriju neinvadēšanai.
Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējos augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai.
Latvijā latvānis sastopams 10837 hektāros katrā novadā un pilsētā (izņemot Ventspili).
Šogad situācijas risināšanai 22.aprīlī tiek organizēta arī Sosnovska latvāņu ierobežošana Lielās talkas laikā.
Šeit plašāka informācija –https://www.vaad.gov.lv/lv/liela-talka-2023-latvanu-ierobezosanas-pasakumi